Kā padarīt vecāka suņa ikdienu vieglāku?

Suņiem paliekot vecākiem, to ķermenis mainās un atšķiras ikdienas vajadzības. Saimniekam suns vienmēr būs viņu mazais kucēns, taču ir jāsaprot, ka ar gadiem īpašas rūpes palielinās. Suņi novecojot paliek jūtīgāki pret apkārtējiem apstākļiem, kā arī fiziski un garīgi vājāki. Viņu ķermenis un prāts mainās, tāpēc papildus palīdzība no saimnieka puses ir īpaši nepieciešamas, lai sniegtu senioram zelta vecumdienas, kādas viņš ir pelnījis. Ja vēlies padarīt suņa dzīvi labāku, iesaku izlasīt dažus padomus (fare bei vestiti).

Ilgāks gulēšanas laiks
Suņi seniori daudz ilgāku laiku pavada gultā, salīdzinot ar jaunajiem kucēniem, kuru gulēšanas laiks ir krietni vien īsāks. Pēc iespējas ļauj viņiem ilgāk gulēt, lieki netramdi un nedzen spēlēties. Pastaigas un svaigs gaiss ir nepieciešamība jebkurā vecumā, taču pievērs uzmanību suņa iešanas ātrumam, vai pārāk nenoslogo ar savu ātro gaitu. Paklāj papildus drēbes viņa guļvietai. Mīkstāka gulta nodrošina sunim ērtāku gulēšanu, jo viņa vecumā ir palielināta iespēja saslimt ar artrītu un gulēšana uz cietas virsmas būs sāpīga.

Kāpnes un uzbrauktuves
Tāpat kā cilvēkiem, uz vecumu arī suņiem paliek stīvākas locītavas, kustības arvien apgrūtinošākas un pat sāpīgas. Arī sirmā vecumā, suņi vēlas būt blakus katra saimnieka darbībai, tāpēc, ja vien ir iespēja, centies palīdzēt sunim pievarēt daudzos pakāpienus. Veikalos, kur vēlies ieiet, izmanto uzbrauktuves daļu, nevis pakāpienus. Izceļot suni ārā no automašīnas un neliekot pārvarēt lēcienu, palīdzēsi neiegūt traumas. Arī mājās, ja ir iespēja, var izveidot uzbrauktuvēm līdzīgas statnes, lai sunim nav jākāpj pa kāpnēm.

Uztura maiņa
Suņa uzturs ar gadiem mainās. Kucēna gados ir īpaša barība jutīgam organismam, tāpat arī seniora vecumā nepieciešama speciāla pārtika. Vecākiem suņiem nepieciešams citādāks uzturvielu daudzums, kā tas ir vajadzīgs jauniem un pieaugušiem suņiem. Salīdzinoši vecuma ziņā, pašiem vecākajiem ir vajadzīgs mazāks daudzums šo uzturvielu. To, kādu barību un cik lielos daudzumos lietot, pārrunā ar savu veterinārārstu, jo pārtika ir dažāda un labāk pašam no galvas neko neizdomāt. Iespējams, nav jāmaina visa barība, taču jāsamazina tās lietošanas daudzums, kā arī jāpievieno klāt dažas svarīgas izejvielas. Jāatceras, ka seniora vecumā īpaši svarīga ir zobu higiēna un, iespējams, jūsu suns jau sen cieš no periodiskām zobu saslimšanām.

Turpini nodrošināt ar aktivitātēm
Tikai tāpēc, ka tavs suns ir novecojis, nenozīmē, ka viņam nav nepieciešams svaigs gaiss. Tavs suns, lai arī ir kļuvis vecāks, vēl joprojām vēlas pavadīt kopā laimīgus brīžus, dodoties pastaigās un izpētot apkārtni. Prātā viņš nav vecs, un ir tikpat zinātkārs uz jaunām lietām kā kucēna gados. Tiesa, frisbiju vairāk nevarēsiet uzspēlēt, taču aktivitātes var saglabāt, ejot pastaigās. Aktivitātes un svaigs gaiss palīdz saglabāt ķermeni un prātu fiziskā un garīgā stabilitātē. Aktīvs suns ir vesels suns!

Nodrošini lielāku komfortu
Vecumā mainās suņa ķermenis, un tas kļūst jūtīgāks pret salu vai karstumu. Pārliecinies, lai viņam būtu komfortabli jebkurā gadalaikā. Iegādājies papildus gaisa kondicionieri, lai karstā laikā padarītu vēsāku istabu. Ziemas aukstumā vari mēģināt ietērpt suni speciālā mētelī, lai gan daži indivīdi uz ko tādu nemaz neparakstās. Tad atliek vien piedomāt par vairākām papildus segām gultas vietā un ieslēgtu sildītāju istabā asse da stiro migliore.

Biežāk apmeklē veterinārārstu
Saimniekam biežāk jāved savs suns pie veterinārārsta, lai novērstu dažādas kaites, kas pastiprinās tieši vecumā. Locītavu sāpes un pārvietošanās efektivitāte samazinās, tāpēc papildus nepieciešami vitamīni, lai nostiprinātu suņa novājināto imūnsistēmu.

Tava suņa sliktākie ieradumi

Suns, kā jebkura dzīva radība, ir ar savām labām un sliktām rakstura īpašībām. Katrs suņa īpašnieks varētu nosaukt pāris īpašības, ko labprāt no sava mīluļa izskaustu. Taču tāpat kā labās, arī sliktās īpašības ir katras šķirnes raksturīgās pazīmes. Dažkārt tie ir instinkti, kas stipri saglabājušies no pēctečiem, bet dažkārt tā ir saimnieka nolaidība mācīt savu četrkājaino draugu. Lai arī cik slikta diena ir bijusi, pirms vēlies kliegt uz savu mājdzīvnieku, padomā par šīm divām lietām:

1. Katrs suņa saimnieks saskaras ar šādiem sliktiem paradumiem – nedomā, ka tikai tavs suns ir vienīgais neaudzinātais suns uz pasaules.
2. Kliegšana vai cita veida sodīšana neiedarbojas, jo parasti suns nesaprot, kāpēc tiek sodīts. Blakusparādības, kādas var izraisīt sodīšana ir sliktākas, nekā dabisko instinktu apturēšana.

Tāpēc ievelc dziļi elpu un palasi dažus sliktos ieradumus, un padomus, kā tos svar novērst.

Priekšmetu graušana
Visi kucēni grauž un košļā priekšmetus. Tāpat arī pieauguši suņi, kuriem ir garlaicīgi. Soļi, lai mazinātu sabojātu lietu skaitu savā mājā – neatstāj neko bez uzraudzības. It īpaši, kad neesi mājās, neļauj sunim praktizēt savu slikto ieradumu, jo ātri vien vienatnē viņam paliek garlaicīgi. Suns grauž mantas, lai asinātu savus zobs, tāpēc tam ir domātas speciālas veikalos nopērkamas preces. Tie var būt kauli vai virves tipa priekšmeti, kas nostiprina zobu asumu. Ja redzi, ka savas čības vietā suns izvēlas grauzt speciālo virvi, uzslavē viņu un iedod kādu kārumu – tā viņš sapratīs, ka izdarījis pareizo izvēli.

Lēkšana virsū
Suņi nesaprot, kāpēc lekšana virsū ir slikta, jo tā viņi sasveicinās ar cilvēku. Viņiem tiek pievērsta lielāka uzmanība, ja tie sāk lēkāt virsū. Vienīgais risinājums šādam ieradumam ir nepievērst nekādu uzmanību (ne pozitīvu, ne negatīvu). Tā vietā aizgriezies prom, un tad, kad suns ir atpakaļ uz četrām kājām, pievērsies sunim, samīļo un uzslavē. Arī ciemiņiem, kas atnāk uz tavu māju, vajadzētu ievērot šādu ignorēšanu, jo, ja suns leks virsū vienam, viņš leks arī pārējiem cilvēkiem.

Nokārtošanās iekštelpās
Šis ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc suņu saimnieki katru gadu atsakās no saviem dzīvniekiem, aizvedot uz patversmi. Jāsāk domāt no pašiem pamatiem – ja vēlies ierobežot suni, liekot viņam dzīvot mazās telpās, savā dzīvoklī, tad jāsaprot, ka viņam nebūs ļauta piekļuve nokārtoties dārza stūrī, kad vien tas vēlas. Iemāci sunim dzīvot pēc grafika – ved pastaigās vienos un tajos pašos laikos un neizlaid nevienu dienu. Izved suni pastaigā pēc spēlēšanās, kad tas ir padzēries daudz ūdens. Kad esi mājās, pieskati savu suni. Paturi acīs ko viņš dara un kur iet. Atceries, ka sodīšana neapstādinās viņu no nokārtošanās mājā. Vecās metodes ar purna bāšanu peļķē radīs sunim bailes, bet šā vai tā tas lavīsies uz vannasistabu, kad to neredzēsi.

Ēdiena zagšana
Zagšana var būt ne tikai kaitinoša, bet var apdraudēt suņa veselību. Ēdiens var saturēt tādas sastāvdaļas, kas nav piemērotas viņa kuņģim, piemēram, asi čili pipari. Kad mācat suni ēst tikai no savas bļodiņas, neaizmirsti pašam kontrolēt savu ieradumu atstāt ēdienu kur pagadās. Neņemt pārtiku, kas nav paredzēta – to var izmācīt. Dienesta suņi nekad neņem no grīdas pārtiku, kā arī neēd to, tāpēc, ar lielu pacietību to vari iemācīt arī savam sunim. Atceries par uzslavām par pareizi izdarītu izvēli.

Kādas suņu šķirnes ir piemērotākās dzīvei dzīvoklī?

Suns ir mūsu labākais četrkājainais draugs. Nekas vairāk neiepriecinās pēc grūtas darba dienas atgriezties mājās, kā pārlaimīgais dzīvnieciņš, kas tevi izmisīgi gaidīs pie durvīm. Suns ir viens no tiem dzīvniekiem, kas izteikti izrāda savu pieķeršanos saimniekam, tāpēc nav brīnums, ka to izvēlas pieņemt savā ģimenē tik daudz cilvēki. Taču, ko darīt, ja ļoti gribas sev suni, bet dzīvoklis ir pārāk maziņš? Ir šķirnes kas ir vairāk un kas mazāk piemērotas dzīvei dzīvokļos.

Suns, kurš dzīvo pilsētvidē un dzīvoklī, ir bieži jāved pastaigāties. Ķermenim ir nepieciešamas fiziskās aktivitātes un svaigs gaiss. Tāpēc īpaši darbaholiķiem nav ieteicams turēt suni, ja nevar atrast laiku, lai no rītiem un vakarpusē izskrietu kopīgu maratonu. Ņemot vērā ierobežoto kvadratūru, ko piedāvā dzīvoklis, jāizvēlas mazāka auguma dzīvnieks, lai viņš justos pēc iespējas vizuāli lielākā telpā un būtu daudz kur pārvietoties. Lielam dzīvniekam mazā telpā būs ļoti šauri un vajadzība pēc biežām pastaigām būs izteiktāka. Nevajadzētu izvēlēties arī ļoti aktīvus dzīvniekus, kas savas bezdarbības nolemti, sāks iznīcināt mājas mēbeles. Tas, piemēram, ir raksturīgi Sibīrijas haskija turētājiem. Ja dzīvniekam netiek pielāgota vide, kur viņš var ikdienā skraidīt, suns izrādīs savu agresivitāti pret visām mēbelēm, kas stāsies viņam ceļā.

Auguma izmēru un rakstura īpašību ziņā vispiemērotākie suņi dzīvošanai dzīvoklī ir:

Kinga Čārlza spaniels

Mazā izmēra klusais suņuks lieliski pielāgojas jebkādiem apstākļiem – gan dzīvošanai lielā mājā, gan arī pilsētas dzīvoklī. Viņa dzīves ritms ir pielāgots saimnieka dzīves ritmam – ja saimnieks nevar nodrošināt daudz un garas pastaigas, suņuks fiziskās aktivitātes piemēros dienas laikā, skraidot pa istabu vai spēlējoties ar kādu mantu. Tāpat šo šķirni ir viegli apmācīt. Viņš praktiski nemaz nerej, tāpēc arī kaimiņiem nebūs sūdzību par jauno mājas mīluli. Viņam galvenais ir sabiedrība, suns ir īsts ģimenes mīlulis, ātri pieķeras saimniekiem. Tam ir mīksts un viļņains apmatojums, kas ir īpaši jākopj, lai spalva nesaveltos. Suns ir tīrības cienītājs, tāpēc ķemmēt spalvu nebūs viņam kā slikts pārdzīvojums, tieši pretēji – viņš izbaudīs kopīgos brīžus blakus saimniekam.

Miniatūrais šnaucers

Pretēji pirmajam pieminētajam sunim, šī šķirne ir izteikti skaļa un raksturīga ir biežā riešana. Suns prasa daudz uzmanības, tas ir nepiekāpīgs un stūrgalvīgs, bet tajā pašā laikā mīļš ģimenes loceklis. Tam ir viegli iemācīt komandas, taču savas stūrgalvības dēļ, viņš tās mēdz pildīt tikai tad, kad tiek piedāvāts “kukulis”. Saimniekiem īpaši jāpievērš uzmanība apmatojuma frizēšanai: regulāri ir jāķemmē garās uzacu spalvas, ūsas un bārda. Tāpat arī jāapgriež matiņi kas aug no ausīm un starp pēdu spilventiņiem, lai suņuks var ērti pārvietoties un no garām pastaigām nekas nav salipis apmatojumā.

Velsas korgijs

Lapsai līdzīgais suņuks, auguma ziņā ir atbilstošs dzīvošanai pilsētvidē. Taču jāuzmanās no dzīvnieka pārbarošanas, jo viņam ir iztikti īsas kājas. Lai nerastos pārbarošana, un sunim būtu vieglāk pārvietoties, ir nepieciešama regulāra aktivitāte un pastaigas. Šīs sugas suņi ir ļoti komunikabli un patīk uzturēties sabiedrībā, tāpēc īpaša loma ir saimniekam. Velsas korgijus sākotnēji izmantoja kā ganu suņus, varbūt šis instinkts nav izzudis, un tāpēc seko savam saimniekam ik uz soļa. Karalienes Elizabetes II lielā mīlestība pret šiem sunīšiem, ir iecēlusi šo šķirni par karaliskas ģimenes simbolu.